(c) 2016, izstradāja DSP

Rūnas

“Pār pasauli valda nevis cilvēki, bet simboli.” ( Konfūcijs). Rūnas ir simbolu sistēma, kura mūsdienīgi un moderni iekļaujas cilvēku dzīvēs, palīdz izprast sevi un dzīves situācijas, dodot skaidras un nepārprotamas norādes, kā rīkoties. Rūnu sniegtais padoms vienmēr ir konkrēti izskaidrojošs un sakarīgs. Rūnas ir cilvēkam labs draugs un padomdevējs. Aicinām apgūt Rūnu kursu pie mums. 

Alfabēts

Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem. Populārākajā izpratnē tas ir skandināvu un citu ģermāņu tautu lietots raksts agrajos viduslaikos. Pie citas grupas pieder turku un ungāru rūnas.
Pirmās rūnas Skandināvijā - 16 zīmju alfabēts, - radies  aptuveni  m.e. III gs. vidū. Šīs zīmes atrastas apmēram uz 200 artefaktiem. Pēc 600 gadiem, IX gs. šo alfabētu nomaina modernāks, jau 24 zīmju rūnu alfabēts "futhart". Tā raksturīgā pielietojuma forma ir akmenī, metālā, kokā, kaulā iecirstas teksti. Arheologi ir apzinājuši un izanalizējuši visus  atrastos priekšmetus, uz kuriem ir rūnu uzraksti: 45 rūnakmeņi Norvēģijā, aptuveni 220 rūnakmeņi Dānijā un 2500 rūnakmeņi Zviedrijā, kā arī atsevišķi uzraksti vai zīmes uz saimniecības priekšmetiem un rūnu atradumi pārējā Eiropā un Tuvajos  Austrumos.
Nosaukums rūnas, iespējams, saistāms ar indoeiropiešu valodās sastopamo vārda sakni reu vai ru,kas apzīmēja balss skaņas. No šīs saknes, iespējams, cēlušies ne tikai latviešu vārdi "rūkt" un "runa", bet arī gotu vārds "rūna", kura pirmatnējā nozīme bija "noslēpums" jeb "tas, ko pasaka kā noslēpumu". Šajā nozīmē tas saglabājies vāciešu valodā kā darbības vārds raunen ("iečukstēt"). Tādēļ vārda "rūnakmens" etimoloģiskā nozīme, iespējams, ir "runājošais akmens".